15. marts tautas kalendārā ir diena, kad ziema beidzot atkāpjas un gaisā sāk virmot īstas pavasara vēsmas. Senos laikos šo dienu dēvēja dažādi – par Svilpotāju, Plakanāju vai vienkārši par Pavasara dienu.
Mūsu senči ticēja, ka laikapstākļi šajā datumā ir kā rādītājs visai vasarai, tāpēc uzmanīgi vēroja dabu. Līdzās laika prognozēm ar šo dienu saistās arī daudzi aizgājušo laiku ticējumi un tradīcijas, kuras mēdza ievērot visai cītīgi.
Kāpēc šī diena ir īpaša?
Tautas tradīcijās šo dienu dēvēja par “Svilpotāju”, jo šajā laikā bieži pūta brāzmaini vēji, kas radīja savdabīgu skaņu. Nosaukums “Plakanāja” savukārt radies no sniega, kas kļūst mitrs un sāk strauji kust. Tā bija pirmā patiesā pavasara diena, kad māju jumti sāka pilēt un daba atmodās no ziemas miega.
Laika zīmes un prognozes
Saimniekiem šī diena bija ļoti svarīga, jo pēc tās centās izzīlēt, kāds būs gaidāmais ražas gads. Vērojumi bija visdažādākie: Saule un skaidras debesis solīja labu un auglīgu gadu. Ja diena bija apmākusies vai auksta, gatavojās tam, ka vasara varētu būt lietaina.
Liela nozīme bija vēja virzienam – ticēja, ka no kuras puses vējš pūš 15. martā, no tās puses tas dominēs visu vasaru. Ja sniegs kusa strauji un veidojās strauti, tas liecināja, ka zāle pļavās ataugs ātri.
Daba pati deva signālus par pavasara tuvošanos. Ja ārā parādījās putni, piemēram, vārnas vai žagatas, cilvēki zināja, ka sniegs pavisam drīz būs nokusis. Pat lauku peles, kas iznāca no savām alām, tika uztvertas kā siltuma tuvošanās pazīme.
Darbi un paražas
Seni ļaudis 15. martā centās ievērot vairākus noteikumus, lai piesaistītu veiksmi un veselību. Sagaidīt pavasari: Šajā dienā bija pieņemts doties laukā, priecāties par sauli un dziedāt īpašas pavasara sagaidīšanas dziesmas.
Kūstošais ūdens: Uzskatīja, ka sniega kušanas ūdenim šajā dienā piemīt dziednieciskas spējas. Cilvēki tajā mazgājās, ticot, ka tas saglabās veselību un možumu visa gada garumā. Putnu formas cepumi: Saimnieces cepa īpašus mīklas izstrādājumus – “cīrulīšus” vai “putniņus”. Tos dalīja bērniem, kuri pēc tam kāpa augstākās vietās un it kā sasauca pavasari.
Darbu plānošana: Saimnieki pārbaudīja un laboja darbarīkus, ko drīz vajadzēs lauku darbos. Tas bija laiks, kad sāka domāt par sēju un citiem pavasara pienākumiem.
No kā ieteica izvairīties
Tāpat kā daudzos citos gadskārtu svētkos, arī šajā dienā pastāvēja lietas, kuras darīt nevajadzēja. Piemēram, centās neuzsākt ļoti lielus un svarīgus darbus, jo ticēja, ka enerģija šajā dienā ir pārāk mainīga. Tāpat tika uzskatīts, ka šī nav īstā diena strīdiem vai naudas aizdošanai, lai izvairītos no nevajadzīgiem sarežģījumiem. Ļaudis centās uzturēt kārtību mājās, jo uzskatīja, ka pavasaris jāsagaida sakoptā vidē.
Mūsdienās daudzas no šīm senajām tradīcijām ir aizmirstas, tomēr 15. marts daudziem paliek kā simboliska robežšķirtne. Tā ir diena, kad zemapziņā mēs visi mazliet vairāk sākam gaidīt siltumu, dabas atdzimšanu un jaunus sākumus.
